Sievietes reproduktīvā sistēma

Sievietes reproduktīvo sistēmu veido olnīcas (pāra orgāns), dzemde, maksts, ārējie dzimumorgāni, kā arī piena dziedzeri. Sieviešu dzimumorgānus iedala ārējos, parastai vizuālai apskatei pieejamos dzimumorgānos un iekšējos dzimumorgānos, kuru pārbaudei nepieciešams pielietot speciālas medicīniskas metodes.

Sievietes dzimumorgānu sistēmai ir reproduktīva funkcija.

Dažādi sistēmas orgāni ir speciāli paredzēti konkrētu uzdevumu izpildei:

Olnīca – ovulācija, hormonu sintēze.

Olvadi – olšūnas pārvietošanās dzemdes dobumā, apaugļošana.

Dzemde – augļa iznēsāšana.

Dzemdes kakls un maksts – dzemdību ceļi.

Piena dziedzeri – bērna barošana.

Reproduktīva vecuma sievietes reproduktīvās sistēmas darbības cikliskums, neesot grūtai – būtisks visu sistēmas orgānu rādītājs. Menstruālais cikls ilgst vidēji 28 dienas.

Ārējo un iekšējo dzimumorgānu robeža ir jaunavības plēve, kas sedz ieeju makstī.

Ārējos dzimumorgānus (kaunums, lielās un mazās kaunuma lūpas, klitors, maksts priekštelpa, Bartolīna dziedzeri – 1.att.) pieņemts saistīt ar dzimumuzbudinājumu. Tajos izvietots liels skaits nervu galu, kas atbild par visu sajūtu kopumu, kas rodas dzimumdzīves procesa laikā. Ārstam ārējo dzimumorgānu uzbūve ir nozīmīga kā faktors, kas norāda uz pilnvērtīgu un adekvātu dzimumsfēras attīstību kopumā.

Kā jau tika minēts, ārējo un iekšējo dzimumorgānu robeža ir jaunavības plēve jeb himēns. Tā ir plāna, elastīga saistaudu plēve ar nelielu daudzumu asinsvadu, nervu un muskuļu elementu. Jaunavības plēvē parasti ir viens vai vairāki atvērumi, caur kuriem notiek menstruālo asiņu noplūde. Atkarībā no atveres formas plēve mēdz būt pusmēness, apaļas, robotas, daivainas un cauruļveida formas. Atveru iztrūkums mēdz būt iedzimts (primārs) un sekundārs - kā bērnībā pārslimotu iekaisuma slimību sekas. Sastopams ārkārtīgi reti, tiek konstatēts jau pie pirmās menstruācijas un ambulatoros apstākļos ķirurģiski viegli novēršams.

1.att. Sieviešu ārējie dzimumorgāni: 1 - kaunums; 2 – lielās kaunuma lūpas; 3 – mazās kaunuma lūpas; 4 - klitors; 5 – urīnizvades kanāla ārējā atvere; 6 – jaunavības plēve

Pēc pirmā dzimumakta notiek plēves pārplēšana (deflorācija), ko pavada mērenas sāpju sajūtas un neliela asiņošana. Bieži pārplēšana notiek bez sāpēm un asinīm, tas atkarīgs no plēves formas. Pie iekšējiem dzimumorgāniem tiek pieskaitīta maksts, dzemde, olvadi un olnīcas (2.att.), tie novietoti mazajā iegurnī.

Maksts sākas no jaunavības plēves un beidzas pie dzemdes kakla. Tas ir elastīgu muskuļu kanāls ar robotām malām, kas spēj ievērojami izstiepties.

Parasti maksts sieniņas savā starpā saskaras, pastāvīga maksts atvēršanās – iemesls konsultēties pie ārsta. Pašā makstī nekādu dziedzeru nav, bet tā piepildīta ar nelielu šķidruma daudzumu. Šķidrums parasti veidojas izdaloties (izsvīstot) no asins vadiem un limfvadiem, tam piejaucas nolobījušās maksts epitēlija šūnas, mikroorganismi un neliels skaits leikocītu. Mikroorganismi makstī mēdz būt divu veidu: draudzīgie un slimības izraisošie. Draudzīgie (Dederleina nūjiņas) ļauj saglabāt makstī tai normālu, skābu vidi, kas iznīcina lielāko daļu kaitīgo mikrobu. Ja kāda iemesla dēļ (slikta ekoloģija, pārciestas slimības, stresi, hormonu vai antibiotiku lietošana) draudzīgo mikrobu daudzums samazinās, tūlīt pat pieaug slimības radošie mikrobi – gan tie, kas iegūti dzimumkontaktu ceļā, gan ar ūdeni. Tad rodas stāvoklis, ko sauc par „bakteriālo vaginozi” (dažādu veidu mikroorganismu līdzsvara traucējumi). Normāli šķidruma daudzums ir neliels, parasti sieviete to nejūt. Maksts izdalījumi ir caurspīdīgi vai bālgani ar vāji skābu vai pienskābu smaku. Izdalījumi pasargā maksts sieniņas no salipšanas, atvieglo maksts pašattīrīšanās procesu. Izdalījumu palielināšanās pie dzimumuzbudinājuma notiek, pateicoties maksts priekštelpas Bartolīna dziedzeriem, kas atveras maksts ieejas zonā. Tā kā šķidrums, kas izdalās no Bartolīna dziedzeriem, sākotnēji atrodas ārpusē, sieviete to var sajust. Parasti izdalījumu palielināšanās ir iekaisuma procesu makstī rezultāts.

2.att. Iekšējie dzimumorgāni: 1 - maksts; 2 – iekšējā atvere; 3 – dzemdes kakla kanāls; 4 – dzemdes kakls; 5 – dzemdes ķermenis; 6 - olnīca; 7 - dzemdes pamatne; 8 - olvads; 9 - bārkstis

Jutīgie maksts nervi izvietoti tikai tās apakšējā trešdaļā, augšējā daļā nav jutīgas un sāpju inervācijas, kas sievietēm ļauj dzemdēt un nenomirt no sāpju šoka.

Dzemdei ir noapaļota otrādi apgriezta trijstūra forma un to veido dzemdes kakls, šaurums un pats dzemdes ķermenis. Dzemdes kakls nonāk tieši makstī, veicot higiēnas procedūras, to iespējams sataustīt. Vecumdienās daudz dzemdējušām sievietēm bieži tiek novērota dzemdes kakla noslīdēšana un izkrišana. Pie šāda stāvokļa nepieciešams konsultēties pie ārsta, vai tas ir koriģējams ķirurģiski vai ar maksts gredzena palīdzību, kuru nāksies nēsāt visu mūžu.

Dzemdes kakla iekšienē ir dzemdes kakla kanāls, pa kuru spermatozoīdi nonāk dzemdes dobumā. Starpmenstruālajā periodā tas ir piepildīts ar gļotām, ko izskalo ar menstruālajām asinīm, tām katru mēnesi atjaunojoties. Gļotām, līdzīgi kā siekalām, piemīt neliela baktericīda iedarbība, kas pasargā dzemdes dobumu no kaitīgu mikroorganismu savairošanās. Menstruāciju laikā gļotu kanālā nav. Jāņem vērā, ka asinis (tai skaitā arī menstruālās) ir ideāli piemērota vairošanās vide lielākajai daļai mikrobu. Šādas vides apstākļos makstī un dzemdes kakla kanālā un bez atbilstošas aizsardzības menstruāciju periodā nav ieteicams gremdēties ūdenī un dzīvot dzimumdzīvi.

Dzemdes sieniņu veido trīs slāņi – iekšējais, vidējais un ārējais. Ārējais (serozais) – vēderplēve, kas aizsedz visus iekšējos orgānus, tajā saiet asinsvadi un nervi. Vidējais (miometrijs) – muskuļu, tā galvenā funkcija – saraušanās dzemdību laikā, kā rezultātā notiek augļa izstumšana no dzemdes uz āru. Iekšējais slānis – endometrijs – ir ļoti nozīmīgs grūtniecības laikā. Tieši šajā slānī notiek apaugļotās olšūnas un embrija attīstība. Šis pats slānis, atslāņojoties cikla beigās, tiek izvadīts uz āru menstruāciju laikā. Ja dzemdē nonāk infekcija, uz to vispirms reaģē endometrijs (rodas tāda saslimšana kā endometrīts).

Olvadi sākas no dzemdes sānu stūriem un beidzas ar piltuvi, kas aptver olnīcas. Olvadu darbības uzdevums – spermatozoīdu nogādāšana pie nobriedušas olšūnas un apaugļotās olšūnas nogādāšana dzemdes dobumā. Pa olvadiem iespējama menstruālo asiņu izplūšana, kas dažreiz izraisa tādu saslimšanu kā endometrioze. Sievietes mazā iegurņa un visa vēdera dobuma saskare ar apkārtējo vidi notiek caur maksti, dzemdi un olvadiem. Neievērojot higiēnas noteikumus, iespējama augšupejoša infekcijas iekļuve tieši vēdera dobumā. Tādēļ tik daudz un tik bieži meitenes dzird norādījumus par nepieciešamību ievērot higiēnas noteikumus, sargāt sevi un neapsaldēties.

Olnīcas - sievietes pāra dzimumdziedzeris. Tās pilda vissvarīgāko funkciju. Visa dzimumbrieduma perioda laikā tajās notiek ritmiski atkārtota olšūnu nobriešana. Olnīcās tiek izstrādāti dzimumhormoni, kas iedarbojas uz visu organismu (estrogēni un progesterons). Cikliski mainot skaitu visa menstruālā cikla laikā, estrogēni un progesterons nodrošina dzemdes iekšējā slāņa atjaunošanu, bet dzimumnobriešanas laikā – sievišķīgas formas figūras izveidošanos, sekundāro dzimumpazīmju attīstību (pie tiem pieskaitāms ķermeņa apmatojuma izvietojuma veids, ādas un matu sastāvs, piena dziedzeru un taukaudu attīstība noteiktās vietās). Olnīcu hormonu ietekmē ir iespējams pats ieņemšanas process un grūtniecības attīstība.

Avots: epigen.ru

Uz lapas sākumu