Akne

Akne – tā ir tādu tauku dziedzeru saslimšana, kas atrodas dziļi ādā. To sekrētu sauc par ādas taukiem. Pa speciāliem kanāliem ādas tauki caur porām nonāk ādas virspusē un pasargā to no ārējās iedarbības. Visvairāk tauku dziedzeri piepildās uz sejas (pieres daļa, uzacu loks, deguna-lūpu trīsstūris, zods), augšējā krūšu un muguras daļā - tieši tās zonas visbiežāk aknes gadījumā tiek bojātas. Akne mēdz attīstīties gan jaunekļiem, gan jaunām meitenēm. Visbiežāk saslimstība sastopama 14-16 gadu vecumā. Akne klīniskās izpausmes var saglabāties līdz 35-40 gadu vecumam, kas bieži veicina kroplīgu, noturīgu un neglītu rētu veidošanos, kas attiecīgi ir iemesls lieliem emocionāliem pārdzīvojumiem.

Saslimšanas cēloņi.

Tiek uzskatīts, ka saslimšana saistīta ar vairākiem faktoriem:

1. lipīdu disbalanss. Ar akni saslimušajiem tiek novērota pārmērīga ādas tauku veidošanās.
2. pastiprināta akne propiona baktēriju vairošanās un tauku dziedzeru aktivitāte. Šie mikroorganismi vienmēr atrodas uz veselas ādas virsmas un veido daļu no normālas mikrofloras.
3. dažu hormonu cirkulācijas traucējumi. Cilvēka āda – tas ir hormonjutīgu elementu kopums: matu folikuli, sviedru un tauku dziedzeri. Hormonu ietekmē palielinās ādas tauku sintēze. Ņemot vērā, ka parastās pinnes parasti parādās dzimumnobriešanas periodā, kad aktīvi sāk darboties dzimumdziedzeri, ievērojama loma akne attīstībā ir dzimumhormoniem. Akne parādās sievietēm ar menstruālā cikla traucējumiem, ilgstoši lietojot androgēnus vai anaboliskos hormonus. Labvēlīgi tāda veida ādas slimību kā parasto piņņu rašanās faktori ir vīrišķo hormonu paaugstināšanās asinīs, kā arī matu folikulu un tauku dziedzeru jutīguma paaugstināšanās pret vīrišķajiem hormoniem un šo faktoru apvienojums.
4. ģenētiska nosliece. Būtiska loma akne rašanās procesā ir ģenētiskai nosliecei (ģenētiski noteikts tauku dziedzeru sekrēcijas tips). Iespējamo akne rašanās faktoru vidū – ievērojama cinka pazemināšanās asins serumā ar akne saslimušajiem un imunitātes stāvoklis.
5. folikulārā hiperkeratoze
6. keratinizācijas traucējumi

Simptomi un norise.

Par saslimšanu liecina šādas klīniskās izpausmes:

1. atvērti un aizvērti tauku kanāli (komedoni)
2. virspusējas un dziļas ādas iekaisīgas pārmaiņas (pustulas un/vai papulas)
3. dziļas cistas, mezglveida fistulas ar izstieptām rētām pēc dziļu iekaisīgu elementu sadzīšanas (smagas aknes norises pazīme).

Aknes elementu izpausmes pakāpe tiek noteikta pēc C.H.Kuka /C.H. Cook/ un līdzautoru skalas. Skala ļauj iegūt kvantitatīvu un kvalitatīvu saslimšanas smaguma pakāpes raksturlīkni, balstoties uz bojājuma laukumu un izsitumu elementu skaitu (1.tabula).

1.tabula. Akne elementu izpausmju simptomu novērtēšanas skala  

Akne attīstības mehānisms

Paaugstināta androgēnu koncentrācija ir svarīgs, bet ne obligāts jaunības piņņu rašanās faktors. Daudziem vīriešu dzimtes pusaudžiem ar akne androgēnu līmenis asinīs nepārsniedz normālos rādītājus, un arī sievietēm to koncentrācijas paaugstinājums tiek konstatēts tikai 38-42% gadījumu. Tā gadās, ka vīrišķie dzimumhormoni sievietēm sintezējas normālā daudzumā, bet asins serumā ir pazemināts to sasaistošā globulīna saturs, kas arī noved pie paaugstināta androgēna līmeņa (brīvā testosterona).

Jaunības pūtīšu rašanās procesā pie normāla androgēna hormonu līmeņa galveno lomu spēlē „perifēriskais androgēnisms”. Šī fenomena būtība ir paaugstinātā fermenta 5 alfa reduktāzes aktivitātē, kas pārvērš testosteronu tā aktīvākajā metabolītā 5-alfa dehidrotestosteronā ar paaugstinātu tā koncentrāciju audu līmenī. Pēc tam androgēna hormonu iespaidā pastiprinās dziedzeru aktivitāte un palielinās to saražoto ādas tauku daudzums.

Mikroorganismi Propionibacterium acne (P.acnes), kas atrodas tauku dziedzeros un matu folikulos, izstrādā virkni fermentu (lipāza), kas šķeļ lipīdus brīvajās taukskābēs, kas iedarbina aseptiskā iekaisuma mehānismus ar tiem sekojošu iespējamu tauku dziedzeru kanālu nosprostošanos. Tā veidojas komedoni, kas mēdz būt slēgti (balti) un vaļēji (melni).

Gadījumā, ja tauku dziedzeris atveras mata folikulā vai tieši ādas virsmā, veidojas vaļējais komedons, kas iegūst tumšu nokrāsu. Ja tauku dziedzerim nav izejas uz ādas virskārtu, tad veidojas slēgtais vai baltais komedons Saslimšanai progresējot, kā arī komedonus mehāniski iztīrot, iespējama folikula plīšana, tā saturam (lipīdi, keratīns) nonākot ādā, attīstot iekaisumu ādas iekšienē un izveidojot tādus ādas elementus kā papulas, pustulas, mezgli. Pēc tiem var izveidoties izstiepti rētojumi, bet dažreiz arī raupjas (keloīdas) rētas.

¨ Ārstēšana.

Akne terapija var būt sistēmiska un lokāla. Ārstēšanas taktikas izvēle balstās uz saslimšanas smaguma pakāpes, paaugstinātas vīrišķo dzimumhormonu koncentrācijas klātbūtnes vai trūkuma perifēriskajās asinīs. Jāatzīmē, ka ar parastajiem kosmētiskajiem līdzekļiem, kas paredzēti problemātiskas ādas kopšanai, nav iespējams novērst akne klīniskās izpausmes.

Mūsdienās dermatologu un kosmetologu praksē tiek pielietots pietiekami plašs preparātu klāsts dažādu veidu piņņu izsitumu lokālai ārstēšanai. To efektu nosaka iedarbība uz vienu vai citu slimības rašanās mehānismu: augšanas P. Acne, tauku dziedzeru izejas kanālu nosprostošanās procesa samazināšanās, izstrādātā ādas tauku daudzuma samazināšana, epidermas augšējo slāņu šūnu tremes stimulācija.

Pie šīs līdzekļu grupas pieskaitāmi preparāti, kas satur antibiotikas, skābes (azelaīna), benzoilperoksīds, preparāti uz A vitamīna bāzes.

Zāles, kas satur antibiotikas, iedarbojas uz P.acne, bet tām piemīt virkne trūkumu. Ilgstošs to pielietojums nav vēlams, jo tas izraisa lokālo disbakteriozi. Bez tam daudzas antibiotikas, galvenokārt, no tetraciklīna grupas, paaugstina ādas jutīgumu pret saules stariem, veicinot saules apdegumus, kas var kļūt par iekaisuma aktivizēšanās un aknes norises pasliktināšanās iemeslu. Intensīva sauļošanas rada pat veselas ādas, tajā skaitā arī epidermas raga slāņa sabiezēšanu, kas var vēl vairāk pastiprināt tauku dziedzeru izejas kanālu nosprostošanos. Ādas jutīguma paaugstināšanās pret saules stariem var radīt pigmenta plankumus.

Preparāti uz vitamīna A bāzes (tretinoīns, izotretinoīns) veicina pārragošanās procesu normalizēšanos, labvēlīgi ietekmējot komedonu tremi. Būtisks to trūkums ir tas, ka uz to pielietošanas fona iespējamas ādas izmaiņu rašanās, līdzīgas tām, kādas novērojamas pie psoriāzes, kairinājuma simptomu rašanās un iekaisuma. Bez tam, vienlaicīgi nozīmējot preparātus uz A vitamīna bāzes ārējai un iekšējai lietošanai, palielinās negatīvas ietekmes risks uz augli, kas stipri ierobežo to pielietošanu pacientēm reproduktīvā vecumā.

Azelaīna skābe un benzoilperoksīds iedarbojas uz P. acne un tam piemīt nolobīšanās efekts, kas var izraisīt epidermas dilšanu. Tomēr nolobīšanās nelabvēlīgi ietekmē pacientus ar jutīgu ādu, viņiem bieži rodas ādas iekaisums (parastais kontakta dermatīts), kas var pasliktināt slimības norisi. Bez tam preparātus ar nolobīšanās efektu, kas satur skābes, nav ieteicams lietot vasaras periodā, jo palielinās ādas hiperpigmentācijas risks.

Daudzsološus rādītājus šajā jomā uzrāda GRANEX, kas satur dabiskas komponentes – aktivizēto glicirizīnskābi un alveju – dabiskas izcelsmes vielas. Preparāta iedarbības mehānisms ir komplekss un tā īpašības ļauj izmantot preparātu ne tikai ārstēšanai, bet arī profilaksei. Turklāt preparāts samazina iekaisuma reakciju.

Akne ārstēšanai tiek izmantoti dažādi imūnomodulatori

 
Uz lapas sākumu